Priekšvēsture

“Bloomsday Latvia 2020” ieceres autors, konferences organizators par Džeimsa Džoisa nemirstīgā darba “Uliss” ietekmi Latvijas literatūrā, valodā un kultūrā ATIS LEJIŅŠ ar slavenā īru rakstnieka darbiem pirmoreiz sastapās trimdas laikā, 1969. gadā ASV:

“Man ar grāmatas lasīšanu gāja diezgan interesanti. Sāku to lasīt Ņujorkā, taču drīz aizdevu trimdas latviešu aktīvistei Dagmārai Vallenai. Un likteņa dažādās gaitās atpakaļ šī grāmata pie manis nonāca tikai 2008. gadā Latvijā, kad nu varēju no tās pašas vietas lasīt tālāk, kurā pirms turpat četriem desmitiem gadu beidzis.

Latvijā “UIiss” bija aizliegts kā trimdas izdevums (tulkojumā latviešu valodā tas iznāca Zviedrijā 1960. gadā). Protams, šo grāmatu tāpat pa drusciņai vien iepludināja Latvijā, un eksemplārus deva no rokas rokā ar teju neiespējamu uzdevumu – izlasīt vienā naktī, lai varētu nogādāt tālāk nākamajam interesentam. Dzintara Soduma tulkojumā šis darbs viesa Latvijā izpratni par apziņas plūsmu kā rakstības stilu.”

Atis Lejiņš kopš 2010. gada ir LR Saeimas deputāts, darbojas Latvijas un Īrijas starpparlamentārās sadarbības grupā. Kā goda viesis vairākus gadus piedalījies Īrijas vēstniecības Latvijā organizētās Patrika dienas svinībās, taču drīz ieinteresējies arī par citiem Īrijā un pasaulē notiekošiem svētkiem – tā saucamo Blūma diena, kas veltīta Dž. Džoisa un “Ulisa” piemiņai un nodēvēta šī romāna galvenā varoņa vārdā. Šie svētki ietver plašu karnevālu ar pārģērbšanos vēsturiskos kostīmos un gājieniem ielās, kuros piedalās tūkstošiem cilvēku.

Sākusies šī tradīcija esot ar nelielu, privātu karnevālu 1954. gadā Dublinā – publisku, tomēr uzmanīgu, jo katoliski konservatīvajā Īrijā, pateicoties grāmatas “netikumīgajam saturam”, toreiz šo varēja iztulkot pat kā valsts iekārtu graujošu pasākumu.

“Domāju, arī pie mums būtu ļoti interesanti iedibināt kādu plašāku festivālu par godu kādam mūsu pašu senākam literātam. Protams, ir jau Raiņa diena un vispār Dzejas dienas, taču tās vairāk izpaužas ar dzejas priekšlasījumiem, vēl dzīvo dzejnieku satikšanu un jauno apbalvošanu. Bet iedomājieties tādu kārtīgu ielu karnevālu, kurā cilvēki var pārģērbties vēsturiska laikmeta tērpos, kādus nu katrs tos iedomājas, manuprāt, tā būtu lieliska izklaide un atpūta no ikdienas rūpēm.”

Izsludinot šo domu plašāk, sākotnējai rīcības komitejai sāka pievienoties jauni interesenti, kuru ieguldītais darbs bija pamatā vasaras konferencei un ar to saistītiem pasākumiem.