Šogad Džeimsa Džoisa izcilajam darbam “Uliss” atzīmējām 100 gadu jubileju. Bet paraudzīsimies, ko par to “pusmūžā” – 1972. gadā rakstīja literatūrzinātniece un tulkotāja Tamāra Zālīte, kuras vārds un devums Jums pazīstams ja ne citādi, tad vismaz no mūsu 2021. gada Blūma dienas konferences.
Starp citu, kā noslēpumu pačukstēsim – viņa būs viena no galvenajām varonēm arī mūsu 2022. gada 16. jūnija konferencē 🙂 Taču par to sīkāk pēc dažām dienām.
Laikraksta “Literatūra un Māksla” 1972. gada 29. janvāra numurā Tamāra Zālīte rakstīja sekojošo.
☘️ ☘️ ☘️
TAMĀRA ZĀLĪTE
Džeimsa Džoisa “Ulisam” 50 gadu
Romāns «Uliss» (ja to var saukt par romānu!) ir kļuvis gandrīz par sinonīmu vārdam «sarežģīts». Pasaules kritikā tam atvēlēta vesela literatūra, tas analizēts gan no struktūras, gan no mitoloģijas, gan no komiskā, gan no muzikālā, gan no neskaitāmiem citiem viedokļiem.
Kad 1922. gadā «Uliss» pirmo reizi parādījās Parīzē franču tulkojumā, pirmos angļu valodas izdevumus cenzūra dedzināja Ņujorkā, un tikai 1937. gada Džoisa «Ulisu» sāka brīvi publicēt Anglijā un Amerikā.
Varbūt zināma taisnība amerikāņu profesoram N. Nikolsonam, kas savā 1944. gadā publicētajā darbā «Cilvēks literatūrā» atzīmē, ka Džoisa ieguldījums bija vairāk drosmīgajā eksperimentēšanā un atklājumos valodas iespējās nekā mūsdienu domas virzīšanā.
«Uliss» patiešām nav tikai lasāmviela un prasa daudz sasprindzinātas domas un lielu erudīciju no lasītāja, lai tas varētu uztvert kaut daļu no tā, ko rakstnieks tur ieguldījis. Un tomēr romānu var uztvert zināmā plāksnē arī bez tadas analītiskas iedziļināšanās. To var uztvert kā milzīgu divdesmito gadu šaržu par Dublinu vai Īriju vispār; plašu panorāmu groteskā, kurā iesaistīta visa Īrija, tās ekonomika, ko kropļo Anglija, tās garīgā dzīve, ko kropļo katoļu baznīca un māņticība, tās sociālā dzīve, ko kropļo imperiālisms.
Džoisa izejas punkts šajā, tāpat kā visos viņa iepriekšējos darbos, bija realitāte, ikdiena. «Uliss» savās 800 lappusēs aptver vienu dienu 1904. gada jūnijā, būtībā viena cilvēka, Leopolda Blūma, dzīvē. Bet šo vienu dienu autors bija «izstudējis» visos sīkumos, visus tās dienas laikrakstus, sludinājumus, bēres un kāzas, dzimšanas un nelaimes gadījumus, jo Džoiss uzskatīja, ka tieši avīzes un ikdienas notikumi atspoguļo īsto vēsturi, tādu, kāda tā izpaužas cilvēku dzīvē.
Viņš gribēja, kā viņš izteicās pēc sava pirmā romāna «Jauna mākslinieka pašportrets» (Portrait of the Artist as a Young Man) iznākšanas, iezīmei vienu nodaļu Īrijas morāles vēsturē. Tāpēc arī šī plašā, konkrētā realitāte, ko viņš tik rūpīgi pētīja, nefigurē romānā tiešā veidā, bet tikai savā izpausmē un savās atskaņās cilvēka apziņā. Romānā darbojas ne personāžs parastajā nozīmē, bet «apziņu plūsmas».Centrā ir Leopolda Blūma, caurmēra cilvēka, komersanta, apziņa, bet svarīgu vietu ieņem arī
Stefans Dedals, kas ir paša autora tēls, un beigās lasītājs ieskatās arī Mollijas, Blūma sievas, apziņā. Viņas garais pusmiega monologs nobeidz romānu. Tādā veidā Džoiss sakopo savu laikmetu sava laikabiedra apziņā, atklāj iespējas episko materiālu izteikt caur lirisko, atrod ārpasaules atveidošanas iespējas vārda skaņā, vārdu jaunveidojumos, sintaksē, stilu parodijās, kompozīcijā. Un visu stāstījumu par vienu dienu, ko Leopolds Blūms nodzīvo Dublinā, «organizē», it kā atspoguļo mīts par Odiseja desmit gadu ceļojumiem. Ar mīta palīdzību rakstnieks pauž savu vispārinājumu, savas filozofiskās domas, savu vēsturisko pesimismu, no vienas puses, bet arī tipiski īrisko vitalitāti un humoru, no otras.
Džoisu cienījuši, no viņa mācījušies daudzi rakstnieki, pat tādi, kam šķietami nav nekādas līdzības ar viņu, – Tomass Manns, Ernests Hemingvejs (kas sevišķi augsti vērtēja «Ulisu»), Viljams Folkners, Ginters Grass, Džons Apdaiks. Tāpēc šodien, romānā «Uliss» 50. jubilejā, tas dzīvo ne tik daudz pats par sevi (jo plašu lasītāju tam nav; kā teica Iļja Ērenburgs Ļeņingradā 1962. gada simpozijā par reālismu un modernismu, tas ir romāns rakstniekiem), bet dzīvo lielajā pasaules literatūrā, ko tas bagātinājis ar jaunām iespējām estētiskai izziņai.
Bloomsday jeb 16. jūnijs ir diena, kad risinās Džoisa romāna “Uliss” darbība, kuras galvenais varonis ir Leopolds Blūms. Šajā datumā 2020. gadā organizējām "Ulisam" veltītu konferenci un stilizētu Blūma dienas pastaigu Rīgā. Aicinām mūsu turpmāko pasākumu iecerēm sekot FACEBOOK!
